VTPMML
LATVIJAS UNIVERSITĀTES
Vides un tehnoloģisko procesu
matemātiskās modelēšanas laboratorija
LV

UK
Facebook  |  Jaunumi  |  Piedāvājumi  |  Personāls  |  Kontakti  |  Arhīvs |  meteo |  klimats  
Vides procesi
Tehnoloģiskie procesi
Citi
ERAF
GORWIND
TEMPUS
KALME
Aktuālie projekti
Pabeigtie projekti
Metodikas
Programmas
Mērierices
Gadi
Autori
Latvija
Ārzemes
MMP 2017
MEP 2014
OpenFOAM 2011
MMP 2010
Doktorantu kursi 2010
MEP 2008 CD
MMP 2006

Jaunumi

7. aprīlis, 2017

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts “Metalurģiskā silīcija attīrīšana līdz solārai kvalitātei, izmantojot elektromagnētisko siltuma un masas pārneses kontroli” (Vienošanās Nr. 1.1.1.1/16/A/097). Projekta zinātniskais vadītājs – Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks Vadims Geža.

Projekta mērķis: Izpētīt silīcija attīrīšanas iespējas ar elektromagnētisko ietekmi brīvās virsmas laukuma palielināšanai un uzbūvēt laboratorijas mēroga prototipu.

Silīcijs ir plaši izmantots saules paneļu ražošanas industrijā, kurai nepieciešams liels daudzums izejvielu – atbilstošas tīrības pakāpes silīcija. Zemas kvalitātes silīcija attīrīšana sastāv no vairākiem tehnoloģiskiem posmiem, kuru efektivitāte nosaka kopējās silīcija un arī saules paneļu izmaksas. Projekta ietvaros tiks pētītas un pilnveidotas silīcija attīrīšanas pieejas no tādiem piemaisījumiem kā bors un fosfors. Attīrīšanai tiks izmantota elektromagnētiskā iedarbība, un īpaša uzmanība tiks pievērsta procesu energoefektivitātei ar mērķi samazināt procesa izmaksas. Projekta ietvaros tiks pielietota arī multifizikālā skaitliskā modelēšana, lai izvērtētu attīrīšanas procesu energoefektivitāti. Tāpat tiks analizēts procesu nestacionārais raksturs, lai nodrošinātu datus, kas ļautu precīzāk kontrolēt procesa gaitu. Rezultāti tiks izmantoti silīcija attīrīšanas koncepta izstrādē, laboratorijas mēroga attīrīšanas iekārtas prototipa plānošanā, optimizācijā un uzbūvēšanā. Šī projekta rezultāts būs izstrādātais silīcija attīrīšanas iekārtas prototips, zināšanas par attīrīšanas procesa elektromagnētiskās kontroles iespējām un procesa energoefektivitāti.

/

Decembris, 2015

2015.g. 17. decembrī Zeļļu ielā 23 svinīgi tika atklātas mūsu laboratorijas jaunās, labiekārtotās telpas. Līdz šim laboratorijas zinātniskās grupas bija izvietotas trīs dažādās vietās.

Jaunās telpas vairāk nekā 400 m2 platībā 17. decembrī svinīgi atklāja LU rektors prof. Indriķis Muižnieks un novēlēja turpmākus sasniegumus ar modernajām tehnoloģijām un inovatīviem produktiem saistītos pētījumos, ražīgi izmantojot jauniegūtās eksperimentālās un skaitļošanas iespējas. Fizikas nodaļas vadītājs asoc. prof. Sandris Lācis savukārt akcentēja augsta līmeņa publikāciju nozīmību LU pētniecības attīstībā.

Telpu remonts un labiekārtošana kļuva iespējama piedaloties ERAF 2.1.1.3.1. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" projektā "Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību)". Vienošanās Nr. 2011/0060/2DP/2.1.1.3.1./11/IPIA/VIAA/007. Iegādātas arī vairākas modernas iekārtas materiālu siltumfizikālo un struktūras īpašību izpētei, kā arī datorsistēmas (klāsteri un datu serveri) un programmatūra fizikālo procesu matemātiskajai modelēšanai.



Atklāšanas pasākuma pilna fotoreportāža pieejama mājas lapā.

Augusts, 2015

2015.g. 28. augustā doktora darbu fizikā par tēmu "Šķidrā metāla ar brīvo virsmu turbulentās plūsmas izpēte elektromagnētiskajā laukā" aizstāvēja laboratorijas darbinieks Sergejs Spitāns (vad. A. Jakovičs). Darba recenzenti bija Dr. phys. Sergejs Pavlovs (LU), Dr. phys. Valdis Bojarevičs (Lielbritānija)un Dr. Knud Thomsen (Šveice).

 

Jūnijs, 2015

2015.g. 3.jūnijā Eiropas Savienības būvniecības nedēļas ietvaros LU Botāniskajā dārzā izveidotajā Būvkonstrukciju energoefektivitātes, ilgtspējas un termiskā komforta izpētes poligonā Latvijas un ārvalstu būvniecības nozares speciālisti un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji tika iepazīstināti ar ESF projekta "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistemātisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām (2013/0027/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/007)" izpildē gūtajiem galvenajiem rezultātiem.

Pasākumu atklāja Latvijas Valsts standartizācijas biroja vadītājs I. Pilmanis. Ar pētījumu pamatnostādnēm un mērķiem iepazīstināja projekta vadītājs A. Jakovičs. Atlasītus pētījumu rezultātus prezentēja S. Gendelis, bet M. Ščepanskis iepazīstināja ar daudzveidīgajām darbu perspektīvām šajā jomā. Pēc tam pasākuma dalībnieki iepazinās ar esošajiem stendiem, tur uzstādītajām mērsistēmām un dažādām standartizētām būvju energoefektivitātes un termiskā komforta izpētes metodēm.




Maijs, 2015

Laboratorijas piedalījās starptautiskajā konferencē "REHVA Annual Meeting and Conference 2015", prezentējot rakstu "Analysis of Thermal Comfort Conditions and Actual Energy Efficiency for Different Heating Systems in Test Buildings" stenda referāta veidā.

Marts, 2015

Laboratorija piedalījās starptautiskajā izstādē "Māja I 2015", kas notika Rīgā. Apmeklētāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem ESF līdzfinansētā projekta ēku energoefektivitātes jomā pētījumiem.

Februāris, 2015

2015.g. 19. februārī mūsu laboratorija organizēja nepārtrauktas vides fizikas simpoziju "Vides, elektromegnētiskās um MHD tehnoloģijas" LU 73. konferences ietvaros.


Paneļdiskusijas "Fiziķis mūsdienu pasaulē" video (lejupielādēt mp4 datni).

Februāris, 2015

Andris Jakovičs LU ciklā "Mēneša pētnieks".

Oktobris, 2014

Laboratorija piedalījās starptautiskajā izstādē "Vide un enerģija", kas notika Rīgā. Apmeklētāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem ESF līdzfinansētā projekta ēku energoefektivitātes jomā pētījumiem.

Septembris, 2014

Publicēts pētījumu rezultātu apkopojums par būvkonstrukciju energoefektivitāti un ilgtspēju Latvijas klimatā (Latvijas Universitāte, A. Jakoviča zin. red., 326 lpp.)

Vai ēku energoauditotoram jābūt gaišreģim? Būvkonstrukciju mitrums, masivitāte un telpu ventilācija – kā šie faktori ietekmē energopatēriņu un termisko komfortu telpās? Varbūt arī pats varu saprast būtisko, kā novērtēt iespējas taupīt enerģiju un naudu ēkā, kurā dzīvoju?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem ar būvju energopatēriņu, būvkonstrukciju ilgtspēju un apstākļiem telpās saistītiem jautājumiem sniedz grāmatā "Būvkonstrukciju energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" apkopotie Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā A. Jakoviča vadībā veikto pētījumu rezultāti.

Grāmatas sākuma daļa iepazīstina ar daudzveidīgajām instrumentālajām metodēm, kas nepieciešamas kvalitatīva audita veikšanai un veido pamatu energoefektivitātes aprēķinam. Līdztekus labi zināmajai termogrāfijai un blīvējuma testēšanai, nozīmīga ir arī būvkonstrukciju faktiskās siltuma caurlaidības, ēku gaisa apmaiņas un solārā starojuma caurlaidības noteikšana. Atbalstu neskaidrās situācijās var sniegt arī materiālu siltuma vadītspējas un gatavo būvkonstrukciju siltuma caurlaidības standartizēti mērījumi laboratorijas apstākļos. Visas šīs grāmatā raksturotās mērījumu iespējas Latvijā ir pieejamas.

Lai salīdzinātu dažādu norobežojošo konstrukciju no keramiskajiem blokiem, gāzbetona, koka un siltuma izolācijas paneļiem īpašības ilgtermiņā Latvijas klimatā grāmatas turpinājumā aprakstīti izveidotie testēšanas stendi, kurus visi interesenti var apskatīt LU Botāniskajā dārzā. Stendos darbojas automatizēta daudzveidīgo siltumtehnisko parametru monitoringa sistēma, kas ļauj analizēt gan energopatēriņu, gan termiskā komforta apstākļus telpās dažādos stendu ekspluatācijas režīmos (telpas kondicionējot, tikai ventilējot un tml.) gan ziemā, gan vasarā.

Grāmatas nobeiguma daļā atspoguļoti pirmā stendu ekspluatācijas gada pēc to izbūves rezultāti. Tie parāda, ka, neraugoties uz vienādu projektēto patēriņu, būvkonstrukciju īpašības, būvju faktiskais energopatēriņš un apstākļi telpās būtiski atšķiras. Ļoti nozīmīga loma te ir tieši mitrumam, kas var radīt riskus arī būvkonstrukciju ilgtspējai – šie aspekti grāmatā atspoguļoti izmantojot arī veiktās skaitliskās modelēšanas rezultātus. Detalizēta informācija par to atrodama arī interneta vietnē www.eem.lv.

Visbeidzot grāmatā aprakstīta arī vienīgā interneta vidē bāzētā ēku energoefektivitātes aprēķina programma HeatMod (www.heatmod.lv), kas nodrošina aprēķinu atbilstoši Latvijā noteiktajai metodei un spēkā esošajiem normatīviem, tai skaitā sertifikācija ģenerāciju ar ēku energoefektivitātes klasēm.

Jūlijs, 2014

Sakarā ar ievēlēšanu amatā no 2014.g. jūlija laboratorijas vadību pārņem Dr. fiz. Uldis Bethers. Līdz šim gandrīz 20 gadus laboratoriju vadīja Dr. fiz. Andris Jakovičs.

Jūnijs, 2014

Šī gada 26.jūnijā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (LU FMF) Zeļļu ielā 8 tika svinīgi atklāts Energoefektivitātes centrs.

Centru atklāja LU rektors prof. Mārcis Auziņš un LU FMF Fizikas nodaļas vadītājs asoc. prof. Sandris Lācis, kā arī jaunatklātā centra idejas autors un izveidotājs LU asoc. prof. Andris Jakovičs. Atklāšanā piedalījās arī Latvijas būvindustrijas pārstāvji.

LU rektors prof. M. Auziņš savā uzrunā atzīmēja: "Centra uzdevums ļoti labi saskan ar Latvijas Universitātes moto Scientiae et patriae (zinātnei un tēvzemei), jo centrs apvieno izcilus akadēmiskos pētījumus ar praktiski nozīmīgām zināšanām energoefektivitātes un energotaupīšanas jomā, kas kalpo Latvijai". Centrā, kas ir ierīkots Fizikas un matemātikas fakultātes laboratorijas korpusa pagrabstāvā, ir izveidotas 9 darba vietas, neliela semināru telpa, novietots jaudīgs datorklāsteris mūsdienīgo modelēšanas uzdevumu nodrošināšanai, kā arī instalētas eksperimentālās iekārtas, vairākas no kurām ir vienīgās Latvijā un dažas konstruktīvo risinājumu aspektā pat vienīgās pasaulē.

Gatavo būvkonstrukciju (logu, durvju u.c.) siltuma caurlaidības noteikšanas iekārtas konstrukcijā pirmo reizi pasaulē pielietoti vakuuma siltuma izolācijas paneļi, kas ļāva būtiski samazināt iekārtas izmērus. Centrā ierīkota arī pirmā Latvijā caurspīdīgo konstrukciju solārās enerģijas caurlaidības un virsmu emisijas dažādos viļņa garumos noteikšanas iekārta un reālās gaisa apmaiņas un gaisa "vecuma" noteikšanas iekārta. Bez tam centrā pētnieciskiem nolūkiem ir pieejama paaugstinātas ražības standartizŗtas ēku gaisa apmaiņas noteikšanas sistēma, zinātniskā infrasarkanā termokamera ar augstu termālo jutību un precizitāti, kas ļauj veikt mērījumus arī šķidrajiem metāliem, kā arī mērsistēma cilvēka termiskā komforta apstākļu mērījumiem.

Centrs tika izveidots ar ERAF finansiālo atbalstu (projekts Nr. 2011/0060/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/007)








Maijs, 2014

Mūsu laboratorijas jaunumiem ir iespējams sekot līdzi Facebook.

Aprilis, 2014

Stanislavs Gendelis ir ieguvis Level 2 Thermographer sertifikatu Infrared Training Center (Zviedrija).

Februāris, 2014

2014.g. 7. februārī doktora darbu fizikā par tēmu "Cieto piemaisījumu dinamikas modelēšana EM ierosinātās, noslēgtās, turbulentās šķidrā metāla plūsmās" aizstāvēja laboratorijas pētnieks Mihails Ščepanskis (vad. A. Jakovičs). Darba recenzenti bija Dr. V. Bojarēvičs (Lielbritānija), Dr. I. Grants (Vācija) un Dr. K. Ērglis (Latvija).

Februāris, 2014

No 2014.g. februāra laboratorijā 4 mēnešus ERASMUS praksē strādā Adriāns Torrehons no Mondragonas universitātes Spānijā. Viņa darbs ir saistīts ar dažādu risinājumu izstrādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un termiskā komforta apstākļu uzlabošanai, t.sk. izmantojot apzaļumotus jumtus. 20. februārī viņš uzstājās zinātniskajā seminārā par šo tēmu.

Janvāris, 2014

29. janvārī LU 72. zinātniskās konferences sekcijas sēdē "Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" klātesošie vairāk nekā 80 dalībnieki 13 referātos tika iepazīstināti ar LU Botāniskajā dārzā izveidotajos testēšanas stendos veiktā monitoringa pirmā gada datu analīzes rezultātiem un poligonā iegūtajām jaunākajām atziņām par būkonstruktīvo risinājumu izvēli zema energopatēriņa ēkām un to ilgtspēju. Šo pētījumu realizēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija.

Lai pārbaudītu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus būvkonstruktīvos risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām un ļauj nodrošināt būvju ilgtspēju un termisko komfortu ar nelielu energopatēriņu, tiek veikti vispusīgi mērījumi un modelēšana piecām ēkām, kas izbūvētas no būtiski atšķirīgām konstrukcijām. Pētījums ir unikāls, jo šāda veida salīdzinošā ilgtermiņa analīze Latvijas klimatā līdz šim nav veikta. Ar pirmajām atziņām LU pētnieki iepazīstināja jau pagājušā gada nogalē izstādē "Vide un enerģija", kā arī semināros nozares profesionāļiem. Tagad ir iegūti rezultāti arī par pirmajiem četriem apkures sezonas mēnešiem.

Visas modeļēkas novietotas vienādos apstākļos un ir vienāda izmēra, ar vienādiem logiem, durvīm un pārsegumiem. Šajās ēkās apkuri, dzesēšanu un ventilāciju nodrošina inovatīvi gaisa siltumsūkņi. Energoefektivitātes, termiskā komforta un konstrukciju ilgtspējas monitoringu paredzēts turpināt vismaz vēl trīs gadus - šo iespēju nodrošina pagājušā gada nogalē uzsāktais ESF līdzfinansētais pētījumu projekts "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistēmisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām". Tas ļaus turpināt analizēt gan pārejas procesu ietekmi uz energoefektivitāti un termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, gan arī izvērtēt Latvijas klimatam raksturīgo izteikto temperatūras svārstību un augstā gaisa mitruma ietekmi uz konstrukciju ilgtspēju un energoefektivitāti. Ne mazāk nozīmīga vieta turpmākajā pētījumā atvēlēta komforta apstākļu analīzei telpās un mikrobioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma izvērtējumam reālos ēku ekspluatācijas apstākļos.

Jau pašreizējie rezultāti ļauj raksturot plaši izplatītos mītus par konstrukciju "elpošanu", tā saucamajiem "eko" materiāliem un izvērtēt masivitātes ietekmi. Tai pat laikā tie parāda, cik izšķiroša ir mitruma loma un godprātīga ražotāju attieksme, uzdodot savas produkcijas raksturlielumus un kā tas ietekmē iedzīvotāju "maciņus".

2013.g. nogalē pabeigtais apjomīgais līdzšinējais pētījums, ko līdzfinansēja ERAF projekts "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi", tika veikts, lai sekmētu EP Direktīvas 2010/31/ES par energoefektivitāti ieviešanu Latvijā. Tā paredz no 2020. gada nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību ES.

Papildu informācija par pētījumu un tā rezultātiem: www.eem.lv.






Jūnijs, 2013

16.-19. jūnijā laboratorijas darbinieki piedalījās starptautiskajā konferencē "CLIMA 2013" ar 4 referātiem.



Jaunumu arhīvs