Pēdējais ieraksts šajā lapā:
Laboratorija tagad ir Institūts!
Līdz ar 2020. gada sākumu, Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē (FMOF) darbu uzsākusi jauna pētniecības struktūrvienība LU FMOF Skaitliskās modelēšanas institūts (SMI), kas izveidots uz 1994. gadā dibinātās Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas (VTPMML) bāzes un kura direktora pienākumus pildīs Dr Phys. Uldis Bethers.
Laika periodā no 2017.g. 1. aprīļa līdz 2020.g. 31. martam Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts "Metalurģiskā silīcija attīrīšana līdz solārai kvalitātei, izmantojot elektromagnētisko siltuma un masas pārneses kontroli" (Vienošanās Nr. 1.1.1.1/16/A/097). Projekta zinātniskais vadītājs vadošais pētnieks Vadims Geža.
Projekta ietvaros tiek izpētītas un attīstītas tehnoloģijas silīcija attīrīšanai ar elektromagnētisko ietekmi brīvās virsmas laukuma palielināšanai. Pētniecības gaitā tiek attīstīti matemātiskie modeļi šādu procesu modelēšanai. Šobrīd izveidoti matemātiskie modeļi, kas spēj aprakstīt virsmas viļņu ģenerēšanu ar zemas frekvences elektromagnētisko lauku, kā arī modelēt silīcija attīrīšanas procesa īpatnības virsmas viļņu klātbūtnē.
Projekta gaitā izveidots arī laboratorijas mēroga prototips, kurā var sekmīgi noritēt silīcija attīrīšanas eksperimenti. Šī prototipa vajadzībām tika izveidotas vairākas komponentes. Speciāla spole ūdensdzesējamā apvalkā tika izveidota tā, lai nodrošinātu lielu magnētiskā lauka indukciju (līdz 0.3 T), ievērojot arī ģeometriskos ierobežojumus spoles iekšpusē atrodas visa kausēšanas sistēma ar termisko izolāciju. Tāpat tika izveidota speciāla eksperimenta kontroles sistēma, oksidējošās gāzes padeves sistēma un divu atmosfēru kausēšanas kambaris, lai novērstu sildītāju oksidēšanos.
Virsmas viļņu radīšana izpētīta eksperimentā ar zemas kušanas temperatūras sakausējumu galijs-indijs-alva. Eksperimentu gaitā arī secināts, ka virsmas viļņu radīšana ar zemas frekvences lauku ir ar ļoti zemu lietderību, tādēļ projekta noslēguma fāzē plānots pētīt arī citus viļņu ģenerēšanas mehānismus, tai skaitā mehānisku viļņu radīšanu.
Silīcija kausēšanas eksperimentos iegūti paraugi, kas ļaus analizēt attīrīšanas procesa efektivitāti. Projekta gaitā vēl plānots veikt iegūto eksperimentālo datu analīzi, kas ļaus izdarīt secinājumus par virsmas viļņu tehnoloģijas potenciālu silīcija attīrīšanas procesā.
Aprīlis, 2019
Laboratorija organizē zinātniski-praktisko semināru "Ceļā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām Latvijā", kurā paredzēts apskatīt šādas tēmas:
Energoefektivitātes pētījumu aktualitātes eksperimentālajā poligonā LU Botāniskajā dārzā;
Ēku energoefektivitātes izmaksu optimums Latvijā analīze atbilstoši Eiropas Direktīvas prasībām;
Ēku vadības sistēmas (BMS) un iespējas energoefektivitātes paaugstināšanai;
Bezvadu sensoru tīkli jaunas iespējas attālinātam monitoringam un sistēmu vadībai;
No laika prognozēm atvasināti sinoptiskie produkti jaunas iespējas resursu taupīšanai;
Jaunākās prasības un rekomendācijas logiem un durvīm;
Mitruma ilgtermiņa dinamika būvkonstrukcijās Latvijas klimatā - kā dzīvot bez sēnītēm;
Energoefektivitātes aprēķini un energosertifikācija izmantojot HeatMod garantēta atbilstība standartiem un MK noteikumiem.
12. decembris, 2018
Laika periodā no 2017.g. 1. aprīļa līdz 2020.g. 31. martam Latvijas universitāte sadarbībā ar Rīgas tehnisko universitāti realizē ERAF projektu "Viedo risinājumu gandrīz nulles enerģijas ēkām izstrāde, optimizācija un ilgtspējas izpēte reāla klimata apstākļos" (Nr. 1.1.1.1/16/A/192) (vad. A. Jakovičs). Projekta ietvaros tiek attīstīti būvkonstruktīvie un ēku sistēmu risinājumi gandrīz nulles enerģijas ēkām (gNEĒ), kas piemēroti Latvijas klimatiskajiem un saimnieciskajiem apstākļiem. Pētījumi vienlaicīgi norit vairākos savā starpā saistītos virzienos, kas ietver:
risinājumu un tehnoloģiju, kas var būt piemēroti dažādu kategoriju gNEĒ, apzināšanu un priekšizpēti;
vietējo, t.sk., atjaunojamo, un inovatīvo materiālu ar lielu siltuma pretestību būtisko raksturlielumu noteikšanu laboratorijas apstākļos;
izvēlētu būvkonstrukciju siltuma un starojuma caurlaidības noteikšanu;
izvēlētu būvkonstruktīvo risinājumu un materiālu faktisko raksturlielumu izpēte Latvijas klimatā, veicot mērījumu kampaņas un ilgtermiņa monitoringu (t.sk. eksperimentālajā poligonā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā);
monitoringu un ēku vadības sistēmas (BMS) fukcionalitātes analīzi un attīstīšanu (t.sk. esošā gNEĒ - Alojas biznesa atbalsta centrā "Sala");
bezvadu sensoru tīklu telpu mikroklimata un būvkonstrukciju stāvokļa ilgtermiņa monitoringam izstrādi un izmēģināšanu;
būvkonstruktīvo risinājumu gNEĒ ilgtspējas, mitruma akumulācijas, sēnīšu augšanas risku un termisko tiltu esamības risku detalizētu skaitlisko modelēšanu un analīzi;
dažādu kategoriju gNEĒ funkcionālo modeļu izstrādi to energoefektivitātes, telpu termiskā komforta, ietekmes uz vidi un šādu ēku izmaksu optimuma analīzei.
Projekta noslēgumā pētījumi rezultāti tiks apkopoti un publiskoti, kā arī tiks izstrādāti priekšlikumi un ieteikumi dažādu kategoriju gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecībai Latvijas klimatā. Detalizēta informācija par projekta rezultātiem atrodama interneta vietnē www.eem.lv.
11. decembris, 2018
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts "Metalurģiskā silīcija attīrīšana līdz solārai kvalitātei, izmantojot elektromagnētisko siltuma un masas pārneses kontroli" (Vienošanās Nr. 1.1.1.1/16/A/097). Projekta zinātniskais vadītājs vadošais pētnieks Vadims Geža.
Projekta mērķis: Izpētīt silīcija attīrīšanas iespējas ar elektromagnētisko ietekmi brīvās virsmas laukuma palielināšanai un uzbūvēt laboratorijas mēroga prototipu.
Projekta laikā izstrādāti matemātiskie modeļi, kas ļauj pētīt ar zemas frekvences elektromagnētisko lauku ierosinātus virsmas viļņus, kā arī noteikt virsmas viļņu ietekmi uz silīcija attīrīšanas procesa norisi. Tāpat projektā izstrādāts eksperimentāls stends ar galija-indija-alvas sakausējumu, kurā parādīts kā ar zemas frekvences elektromagnētisko iedarbību kombinācijā ar pastāvīgo magnētisko lauku iespējams ierosināt virsmas viļņus. Eksperimentā iegūti un izpētīti dažādi virsmas viļņu režīmi, kas varētu nodrošināt potenciālajai silīcija attīrīšanas tehnoloģijai maksimālo virsmas palielinājumu un tādējādi arī attīrīšanas procesa paātrinājumu.
Projekta turpinājumā plānots uz izstrādātā laboratorijas mēroga attīrīšanas iekārtas prototipā izpētīt silīcija attīrīšanas procesu ar ierosinātiem virsmas viļņiem. Izstrādātā tehnoloģija potenciāli ļaus attīrīt silīciju no bora piemaisījumiem īsākā laikā, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu.
Attēlā virsmas viļņi, kas iegūti eksperimentālā stendā ar galija-indija-alvas sakausējumu.
7. aprīlis, 2017
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts “Metalurģiskā silīcija attīrīšana līdz solārai kvalitātei, izmantojot elektromagnētisko siltuma un masas pārneses kontroli” (Vienošanās Nr. 1.1.1.1/16/A/097). Projekta zinātniskais vadītājs – Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks Vadims Geža.
Projekta mērķis: Izpētīt silīcija attīrīšanas iespējas ar elektromagnētisko ietekmi brīvās virsmas laukuma palielināšanai un uzbūvēt laboratorijas mēroga prototipu.
Silīcijs ir plaši izmantots saules paneļu ražošanas industrijā, kurai nepieciešams liels daudzums izejvielu – atbilstošas tīrības pakāpes silīcija. Zemas kvalitātes silīcija attīrīšana sastāv no vairākiem tehnoloģiskiem posmiem, kuru efektivitāte nosaka kopējās silīcija un arī saules paneļu izmaksas. Projekta ietvaros tiks pētītas un pilnveidotas silīcija attīrīšanas pieejas no tādiem piemaisījumiem kā bors un fosfors. Attīrīšanai tiks izmantota elektromagnētiskā iedarbība, un īpaša uzmanība tiks pievērsta procesu energoefektivitātei ar mērķi samazināt procesa izmaksas. Projekta ietvaros tiks pielietota arī multifizikālā skaitliskā modelēšana, lai izvērtētu attīrīšanas procesu energoefektivitāti. Tāpat tiks analizēts procesu nestacionārais raksturs, lai nodrošinātu datus, kas ļautu precīzāk kontrolēt procesa gaitu. Rezultāti tiks izmantoti silīcija attīrīšanas koncepta izstrādē, laboratorijas mēroga attīrīšanas iekārtas prototipa plānošanā, optimizācijā un uzbūvēšanā. Šī projekta rezultāts būs izstrādātais silīcija attīrīšanas iekārtas prototips, zināšanas par attīrīšanas procesa elektromagnētiskās kontroles iespējām un procesa energoefektivitāti.
Decembris, 2015
2015.g. 17. decembrī Zeļļu ielā 23 svinīgi tika atklātas mūsu laboratorijas jaunās, labiekārtotās telpas. Līdz šim laboratorijas zinātniskās grupas bija izvietotas trīs dažādās vietās.
Jaunās telpas vairāk nekā 400 m2 platībā 17. decembrī svinīgi atklāja LU rektors prof. Indriķis Muižnieks un novēlēja turpmākus sasniegumus ar modernajām tehnoloģijām un inovatīviem produktiem saistītos pētījumos, ražīgi izmantojot jauniegūtās eksperimentālās un skaitļošanas iespējas. Fizikas nodaļas vadītājs asoc. prof. Sandris Lācis savukārt akcentēja augsta līmeņa publikāciju nozīmību LU pētniecības attīstībā.
Telpu remonts un labiekārtošana kļuva iespējama piedaloties ERAF 2.1.1.3.1. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" projektā "Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību)". Vienošanās Nr. 2011/0060/2DP/2.1.1.3.1./11/IPIA/VIAA/007. Iegādātas arī vairākas modernas iekārtas materiālu siltumfizikālo un struktūras īpašību izpētei, kā arī datorsistēmas (klāsteri un datu serveri) un programmatūra fizikālo procesu matemātiskajai modelēšanai.
Atklāšanas pasākuma pilna fotoreportāža pieejama mājas lapā.
Augusts, 2015
2015.g. 28. augustā doktora darbu fizikā par tēmu "Šķidrā metāla ar brīvo virsmu turbulentās plūsmas izpēte elektromagnētiskajā laukā" aizstāvēja laboratorijas darbinieks Sergejs Spitāns (vad. A. Jakovičs). Darba recenzenti bija Dr. phys. Sergejs Pavlovs (LU), Dr. phys. Valdis Bojarevičs (Lielbritānija)un Dr. Knud Thomsen (Šveice).
Jūnijs, 2015
2015.g. 3.jūnijā Eiropas Savienības būvniecības nedēļas ietvaros LU Botāniskajā dārzā izveidotajā Būvkonstrukciju energoefektivitātes, ilgtspējas un termiskā komforta izpētes poligonā Latvijas un ārvalstu būvniecības nozares speciālisti un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji tika iepazīstināti ar ESF projekta "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistemātisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām (2013/0027/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/007)" izpildē gūtajiem galvenajiem rezultātiem.
Pasākumu atklāja Latvijas Valsts standartizācijas biroja vadītājs I. Pilmanis. Ar pētījumu pamatnostādnēm un mērķiem iepazīstināja projekta vadītājs A. Jakovičs. Atlasītus pētījumu rezultātus prezentēja S. Gendelis, bet M. Ščepanskis iepazīstināja ar daudzveidīgajām darbu perspektīvām šajā jomā. Pēc tam pasākuma dalībnieki iepazinās ar esošajiem stendiem, tur uzstādītajām mērsistēmām un dažādām standartizētām būvju energoefektivitātes un termiskā komforta izpētes metodēm.
Laboratorija piedalījās starptautiskajā izstādē "Māja I 2015", kas notika Rīgā. Apmeklētāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem ESF līdzfinansētā projekta ēku energoefektivitātes jomā pētījumiem.
Februāris, 2015
2015.g. 19. februārī mūsu laboratorija organizēja nepārtrauktas vides fizikas simpoziju "Vides, elektromegnētiskās um MHD tehnoloģijas" LU 73. konferences ietvaros.
Laboratorija piedalījās starptautiskajā izstādē "Vide un enerģija", kas notika Rīgā. Apmeklētāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem ESF līdzfinansētā projekta ēku energoefektivitātes jomā pētījumiem.
Septembris, 2014
Publicēts pētījumu rezultātu apkopojums par būvkonstrukciju energoefektivitāti un ilgtspēju Latvijas klimatā (Latvijas Universitāte, A. Jakoviča zin. red., 326 lpp.)
Vai ēku energoauditotoram jābūt gaišreģim? Būvkonstrukciju mitrums, masivitāte un telpu ventilācija kā šie faktori ietekmē energopatēriņu un termisko komfortu telpās? Varbūt arī pats varu saprast būtisko, kā novērtēt iespējas taupīt enerģiju un naudu ēkā, kurā dzīvoju?
Atbildes uz šiem un daudziem citiem ar būvju energopatēriņu, būvkonstrukciju ilgtspēju un apstākļiem telpās saistītiem jautājumiem sniedz grāmatā "Būvkonstrukciju energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" apkopotie Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā A. Jakoviča vadībā veikto pētījumu rezultāti.
Grāmatas sākuma daļa iepazīstina ar daudzveidīgajām instrumentālajām metodēm, kas nepieciešamas kvalitatīva audita veikšanai un veido pamatu energoefektivitātes aprēķinam. Līdztekus labi zināmajai termogrāfijai un blīvējuma testēšanai, nozīmīga ir arī būvkonstrukciju faktiskās siltuma caurlaidības, ēku gaisa apmaiņas un solārā starojuma caurlaidības noteikšana. Atbalstu neskaidrās situācijās var sniegt arī materiālu siltuma vadītspējas un gatavo būvkonstrukciju siltuma caurlaidības standartizēti mērījumi laboratorijas apstākļos. Visas šīs grāmatā raksturotās mērījumu iespējas Latvijā ir pieejamas.
Lai salīdzinātu dažādu norobežojošo konstrukciju no keramiskajiem blokiem, gāzbetona, koka un siltuma izolācijas paneļiem īpašības ilgtermiņā Latvijas klimatā grāmatas turpinājumā aprakstīti izveidotie testēšanas stendi, kurus visi interesenti var apskatīt LU Botāniskajā dārzā. Stendos darbojas automatizēta daudzveidīgo siltumtehnisko parametru monitoringa sistēma, kas ļauj analizēt gan energopatēriņu, gan termiskā komforta apstākļus telpās dažādos stendu ekspluatācijas režīmos (telpas kondicionējot, tikai ventilējot un tml.) gan ziemā, gan vasarā.
Grāmatas nobeiguma daļā atspoguļoti pirmā stendu ekspluatācijas gada pēc to izbūves rezultāti. Tie parāda, ka, neraugoties uz vienādu projektēto patēriņu, būvkonstrukciju īpašības, būvju faktiskais energopatēriņš un apstākļi telpās būtiski atšķiras. Ļoti nozīmīga loma te ir tieši mitrumam, kas var radīt riskus arī būvkonstrukciju ilgtspējai šie aspekti grāmatā atspoguļoti izmantojot arī veiktās skaitliskās modelēšanas rezultātus. Detalizēta informācija par to atrodama arī interneta vietnē www.eem.lv.
Visbeidzot grāmatā aprakstīta arī vienīgā interneta vidē bāzētā ēku energoefektivitātes aprēķina programma HeatMod (www.heatmod.lv), kas nodrošina aprēķinu atbilstoši Latvijā noteiktajai metodei un spēkā esošajiem normatīviem, tai skaitā sertifikācija ģenerāciju ar ēku energoefektivitātes klasēm.
Jūlijs, 2014
Sakarā ar ievēlēšanu amatā no 2014.g. jūlija laboratorijas vadību pārņem Dr. fiz. Uldis Bethers. Līdz šim gandrīz 20 gadus laboratoriju vadīja Dr. fiz. Andris Jakovičs.
Jūnijs, 2014
Šī gada 26.jūnijā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (LU FMF) Zeļļu ielā 8 tika svinīgi atklāts Energoefektivitātes centrs.
Centru atklāja LU rektors prof. Mārcis Auziņš un LU FMF Fizikas nodaļas vadītājs asoc. prof. Sandris Lācis, kā arī jaunatklātā centra idejas autors un izveidotājs LU asoc. prof. Andris Jakovičs. Atklāšanā piedalījās arī Latvijas būvindustrijas pārstāvji.
LU rektors prof. M. Auziņš savā uzrunā atzīmēja: "Centra uzdevums ļoti labi saskan ar Latvijas Universitātes moto Scientiae et patriae (zinātnei un tēvzemei), jo centrs apvieno izcilus akadēmiskos pētījumus ar praktiski nozīmīgām zināšanām energoefektivitātes un energotaupīšanas jomā, kas kalpo Latvijai".
Centrā, kas ir ierīkots Fizikas un matemātikas fakultātes laboratorijas korpusa pagrabstāvā, ir izveidotas 9 darba vietas, neliela semināru telpa, novietots jaudīgs datorklāsteris mūsdienīgo modelēšanas uzdevumu nodrošināšanai, kā arī instalētas eksperimentālās iekārtas, vairākas no kurām ir vienīgās Latvijā un dažas konstruktīvo risinājumu aspektā pat vienīgās pasaulē.
Gatavo būvkonstrukciju (logu, durvju u.c.) siltuma caurlaidības noteikšanas iekārtas konstrukcijā pirmo reizi pasaulē pielietoti vakuuma siltuma izolācijas paneļi, kas ļāva būtiski samazināt iekārtas izmērus. Centrā ierīkota arī pirmā Latvijā caurspīdīgo konstrukciju solārās enerģijas caurlaidības un virsmu emisijas dažādos viļņa garumos noteikšanas iekārta un reālās gaisa apmaiņas un gaisa "vecuma" noteikšanas iekārta. Bez tam centrā pētnieciskiem nolūkiem ir pieejama paaugstinātas ražības standartizŗtas ēku gaisa apmaiņas noteikšanas sistēma, zinātniskā infrasarkanā termokamera ar augstu termālo jutību un precizitāti, kas ļauj veikt mērījumus arī šķidrajiem metāliem, kā arī mērsistēma cilvēka termiskā komforta apstākļu mērījumiem.
Centrs tika izveidots ar ERAF finansiālo atbalstu (projekts Nr. 2011/0060/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/007)
Maijs, 2014
Mūsu laboratorijas jaunumiem ir iespējams sekot līdzi Facebook.
No 2014.g. februāra laboratorijā 4 mēnešus ERASMUS praksē strādā Adriāns Torrehons no Mondragonas universitātes Spānijā. Viņa darbs ir saistīts ar dažādu risinājumu izstrādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un termiskā komforta apstākļu uzlabošanai, t.sk. izmantojot apzaļumotus jumtus. 20. februārī viņš uzstājās zinātniskajā seminārā par šo tēmu.
Janvāris, 2014
29. janvārī LU 72. zinātniskās konferences sekcijas sēdē "Ēku siltumfizika, energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā" klātesošie vairāk nekā 80 dalībnieki 13 referātos tika iepazīstināti ar LU Botāniskajā dārzā izveidotajos testēšanas stendos veiktā monitoringa pirmā gada datu analīzes rezultātiem un poligonā iegūtajām jaunākajām atziņām par būkonstruktīvo risinājumu izvēli zema energopatēriņa ēkām un to ilgtspēju. Šo pētījumu realizēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija.
Lai pārbaudītu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotus būvkonstruktīvos risinājumus, kas galvenokārt veidoti no vietējām izejvielām un ļauj nodrošināt būvju ilgtspēju un termisko komfortu ar nelielu energopatēriņu, tiek veikti vispusīgi mērījumi un modelēšana piecām ēkām, kas izbūvētas no būtiski atšķirīgām konstrukcijām. Pētījums ir unikāls, jo šāda veida salīdzinošā ilgtermiņa analīze Latvijas klimatā līdz šim nav veikta. Ar pirmajām atziņām LU pētnieki iepazīstināja jau pagājušā gada nogalē izstādē "Vide un enerģija", kā arī semināros nozares profesionāļiem. Tagad ir iegūti rezultāti arī par pirmajiem četriem apkures sezonas mēnešiem.
Visas modeļēkas novietotas vienādos apstākļos un ir vienāda izmēra, ar vienādiem logiem, durvīm un pārsegumiem. Šajās ēkās apkuri, dzesēšanu un ventilāciju nodrošina inovatīvi gaisa siltumsūkņi. Energoefektivitātes, termiskā komforta un konstrukciju ilgtspējas monitoringu paredzēts turpināt vismaz vēl trīs gadus - šo iespēju nodrošina pagājušā gada nogalē uzsāktais ESF līdzfinansētais pētījumu projekts "Latvijas klimatam un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai piemērotu ilgtspējīgu un sistēmisku risinājumu izstrāde gandrīz nulles patēriņa ēkām". Tas ļaus turpināt analizēt gan pārejas procesu ietekmi uz energoefektivitāti un termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, gan arī izvērtēt Latvijas klimatam raksturīgo izteikto temperatūras svārstību un augstā gaisa mitruma ietekmi uz konstrukciju ilgtspēju un energoefektivitāti. Ne mazāk nozīmīga vieta turpmākajā pētījumā atvēlēta komforta apstākļu analīzei telpās un mikrobioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma izvērtējumam reālos ēku ekspluatācijas apstākļos.
Jau pašreizējie rezultāti ļauj raksturot plaši izplatītos mītus par konstrukciju "elpošanu", tā saucamajiem "eko" materiāliem un izvērtēt masivitātes ietekmi. Tai pat laikā tie parāda, cik izšķiroša ir mitruma loma un godprātīga ražotāju attieksme, uzdodot savas produkcijas raksturlielumus un kā tas ietekmē iedzīvotāju "maciņus".
2013.g. nogalē pabeigtais apjomīgais līdzšinējais pētījums, ko līdzfinansēja ERAF projekts "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi", tika veikts, lai sekmētu EP Direktīvas 2010/31/ES par energoefektivitāti ieviešanu Latvijā. Tā paredz no 2020. gada nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību ES.
Papildu informācija par pētījumu un tā rezultātiem: www.eem.lv.
Jūnijs, 2013
16.-19. jūnijā laboratorijas darbinieki piedalījās starptautiskajā konferencē "CLIMA 2013" ar 4 referātiem.
