VTPMML
LATVIJAS UNIVERSITĀTES
Vides un tehnoloģisko procesu
matemātiskās modelēšanas laboratorija
LV

UK
Facebook Jaunumi Piedāvājumi Personāls Kontakti Arhīvs • meteo • klimats
Vides procesi
Tehnoloģiskie procesi
Citi
ERAF
GORWIND
TEMPUS
KALME
Aktuālie projekti
Pabeigtie projekti
Metodikas
Programmas
Mērierices
Gadi
Autori
Latvija
Ārzemes
MHD School 2019
MMP 2017
MEP 2014
OpenFOAM 2011
MMP 2010
Doktorantu kursi 2010
MEP 2008 CD
MMP 2006

Jaunumu arhīvs

Decembris, 2012

2012.g. 3. decembrī P. Šerrera institūta (Šveice) vadošais pētnieks Dr. K. Tomsens iepazīstināja LU FMF studentus ar aktuālajiem pētījumiem šajā institūtā, ar kuru LU FMF sadarbojas jau vairākus gadus.

Oktobris, 2012

Laboratorija ar stendu piedalījās starptautiskajā izstādē "Vide un enerģija", kas notika Rīgā. Apmeklētāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem ERAF līdzfinansētā projekta ēku energoefektivitātes jomā pētījumiem.

Oktobris, 2012

2012.g. 12. oktobrī laboratorijas pētnieks Staņislavs Gendelis LU Fizikas un astronomijas zinātnes nozares promocijas padomes sēdē sekmīgi aizstāvēja savu promocijas darbu "Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze" (darba vadītājs A. Jakovičs). Tādējādi zinātņu doktoru skaits laboratorijā pieaudzis līdz 6.

Marts, 2012

2012. g. 20. martā notika laboratorijas zinātniskais seminārs, kurā uzstājās Ilmenau tehniskās universitātes doktorants Mihails Verners. Viņš pastāstīja par saviem pētījumiem magnētu sistēmas optimizācijai Lorence spēku mērījumiem vāji elektrovadošos kausējumos. Seminārā piedalījās arī viesi - Ilmenau tehniskās universitātes vadošais pētnieks Dr. Bernds Halbedels un vieszinātnieks no Peru - Hose Toress, kurš 3 mēnešus strādā mūsu laboratorijā ERAF projekta ietvaros.

Oktobris, 2011

2011. g. 20.-21. oktobrī Latvijas Universitātē notika starptautisks zinātnisks seminārs "Multifizikālā modelēšana OpenFOAM", ko ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja, ESF projekta Nr. 2009/0223/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/008 un SIA "Procesu analīzies un izpētes centrs" finansiālo atbalstu organizēja mūsu laboratorija.

Seminārā pārskata lekciju nolasīja 6 uzaicināti referenti no Vācijas un Krievijas, programmu papildināja 15 OpenFOAM programmatūras lietotāji īsie ziņojumi. Kopumā seminārā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku. Referātu anotācijas un prezentācijas tika apkopotas semināra materiālu krājumā.

Februāris, 2011

15. februārī LU Fizikas un astronomijas zinātnes nozares promocijas padomes sēdē savu promocijas darbu ”Siltuma un vielas pārneses procesi elektromagnētiski ierosinātās recirkulatīvās plūsmās” sekmīgi aizstāvēja Andrejs Umbraško (darba vad. A. Jakovičs). Darba eksperimentālo daļu grāda pretendents izstrādāja Leibnica Hannoveres universitātes Elektrotehnoloģiju institūtā. Kopš 2010.g. septembra A. Umbraško jaunā darba vieta ir "ABP Induction Systems GmbH" Dortmudā, kas ir vadošs elektrotermisko iekārtu metalurģijai ražotājs Eiropā.  

Janvāris, 2011

TEMPUS Laika periodā no 2010.g. novembra – 2012.g. oktobrim laboratorija piedalās TEMPUS programmas projekta „Energoefektīvu elektotehnoloģiju doktorantūras studijas Krievijas universitātēs” (PhD Education in Energy Efficient Electrotechnologies at Russian Universities) realizācijā (projekta Nr.  511086-TEMPUS-1-2010-1-DE-TEMPUS-JPCR). Projekta koordinators ir ilggadīgs LU VTPMML sadarbības partneris Leibnica Hannoveres universitātes Elektrotehnoloģiju institūts (vad. prof. B. Nacke). Partneri projekta realizācijā kopā ar Latvijas universitāti ir Padovas universitāte Itālijā un Silēzijas tehniskā universitāte Polijā. No Krievijas projekta partneri ir Pēterburgas valsts elektrotehniskā universitāte, Samaras valsts tehniskā universitāte, Novosibirskas valsts tehniskā universitāte un Sibīrijas federālā universitāte Krasnojarskā.

Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm var atrast šeit

Septembris, 2010

MMP2010 2010. g. 16.-17. septemrbrī mūsu laboratorija sadarbībā ar Hannoveres Universitātes Elektrotehnoloģiju institūtu (Vācija) organizēja 6. starptautisko zinātnisko kolokviju "Modelling for Material Processing".

Kolokvijā piedalījās 66 dalībnieki no 11 valstīm - Alžīrijas, Beļģijas, Vācijas, Izraēlas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Zviedrijas, Šveices, Apvienotās Karalistes un Ukrainas. Kopumā tika nolasīti un stendos demonstrēti 53 referāti par kristālu audzēšanu, induktīvo sildīšanu un kausēšanu, Lorenca spēku, metalurģiskiem lietojumiem, tehnoloģiju izstrādi, rotējošo magnētisko lauku un daudzfāzu procesiem.

Kolokvija referātu pilnie teksti apkopoti rakstu krājumā un CD, kura saturs ir pieejams arī mūsu mājas lapā.

Nākamais šī modelēšanai veltītā cikla konferenču Latvijas Universitātes un Hannoveres Universitātes kopīgi rīkotais zinātniskais kolokvijs paredzēts Hannoverē.

pic pic pic
pic pic pic
pic

Vairāk informācijas, rakstu krājums un fotogrāfijas atrodas sadaļā "Konferences" (angliski).

Septembris, 2010

LU FMF notika starptautiski doktorantu kursi "Modelling for Modelling Processing", kuru organizēja mūsu laboratorija sadarbībā ar Hannoveres Universitātes Elektrotehnoloģiju institūtu (Vācija). Kursi norisi finansiāli atbalstīja Baltijas-Vācijas augstskolu birojs. Sertifikātus par kursu apguvi 40 stundu apjomā saņēma 4 doktoranti no Vācijas, 3 no Latvijas un 1 no Francijas.

pic pic pic

Vairāk informācijas un fotogrāfijas no kursiem skat. sadaļā "Konferences" (angliski).

Maijs-Jūnijs, 2010

Š.g. 31. maijā un 1. jūnijā Latvijas Universitātē notika gadskārtējā Eiropas Savienības Ogļu un tērauda fonda ekspertu grupas "Steelmaking", kuras dalībnieks ir arī VTPMML vadītājs A. Jakovičs, apspriede fonda finansēto projektu realizācijas izvērtēšanai.

Apspriedes otrajā dienā tās dalībnieki apmeklēja Fizikas un matemātikas fakultāti, kur fakultātes dekāns L. Buligins tos iepazīstināja ar fakultātes darbu. VTPMML pētījumus multifizikālo metalurģisko procesu modelēšanā prezentēja A. Jakovičs, S. Pavlovs, M. Ščepanskis, V. Geža un S. Spitāns, izraisot dzīvu klātesošo interesi par rezultātiem.

Maijs, 2010

ESF finansētā projekta "Atomāro un nepārtrauktās vides tehnoloģisko fizikālo procesu modelēšana, matemātisko metožu pilnveide un kvalitatīvā izpēte" ietvaros laboratorijā laikā no 2010.g. maija līdz augustam pētījumus veic Luleå Tehniskās universitātes polimēru inženierijas departamenta profesors Jānis Vārna.

Maijs, 2010

Siemens 2010.g. 19.-22. maijā laboratorijas pētnieki ar 4 referātiem piedalījās starptautiskā zinātniskā simpozijā "Heating by electromagnetic sources" (HES-10) Padujā (Padova), Itālijā.

Doktorants Mihails Ščepanskis pirms tam sekmīgi piedalījās arī ar konferenci tematiski saistītā doktorantu skolā.


Februāris, 2010

Tika atjaunināti realizēto un aktuālo projektu saraksti.

Janvāris, 2010

Siemens 2009.g. Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu saņēma laboratorijas pētnieks Maksims Kirpo par promocijas darbu "Turbulences raksturlielumu un daļiņu pārneses modelēšana recirkulatīvās plūsmās" (vadītājs A. Jakovičs).
Vairāk informācijas - www.lu.lv.




9. decembris, 2009

Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem

ESF

Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistu vadībā pētnieku grupa uzsāks darbu pie pētījumu projekta "Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem". Tas ir viens no 35 projektiem, kas saņems finansējumu Eiropas Sociālā fonda aktivitātē "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", un mērķis ir attīstīt zinātnes cilvēkresursu kapacitāti fundamentālu un praktisku zinātnisku problēmu risināšanai Latvijā zemes dzīļu resursu, īpaši pazemes ūdeņu un ar tiem saistīto resursu, pētījumos.

Projekta izpētes objekts ir pazemes ūdeņi, kas ir nozīmīgs, intensīvi ekspluatēts Latvijas dabas resurss. Pazemes ūdeņi ir svarīgākais dzeramā un rūpniecībā izmantojamā ūdens avots Latvijā. Projekta ietvaros tiks pētīta pazemes ūdeņu aprite un ķīmiskais sastāvs visā Latvijas teritorijā, analizējot ūdens paraugus un izveidojot hidroģeoloģisko modeļu sistēmu.

Pazemes ūdeņu kompleksai izpētei tiks izveidota starpnozaru darba grupa, kurā iesaistīsies ģeoloģijas, ķīmijas, fizikas un vides zinātnes zinātnieki, ārzemju zinātnieki, jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistranti. "Dažādu nozaru speciālistu kopīgs darbs ļaus sasniegt rezultātus, ko nav iespējams gūt strādājot atsevišķi vienas nozares speciālistiem. Šis projekts veicinās to, ka jaunie zinātnieki nevis strādās savā šaurajā specializācijā, risinot specifiskas zinātniskas problēmas, bet darbosies starpnozaru komandā  tādejādi realizējot liela mēroga, sabiedrībai un tautsaimniecībai nozīmīgus un pielietojamus pētījumus" stāsta Andis Kalvāns, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Iežu pētījumu laboratorijas vadītājs.

Projektā tiks izveidota integrēta matemātisko modeļu sistēma jeb pazemes ūdeņu datorsimulācijas sistēma, kas aptvers visu Latvijas teritoriju. Šī modeļu sistēma pēc apjoma un sarežģītības būtiski pārsniegs visus iepriekšējos līdzīgos pētījumus Latvijā. To nav iespējams izdarīt, izmantojot komerciāli pieejamo modelēšanas programmatūru, tāpēc modeļu sistēma tiks būvēta izmantojot autentiskus, īpaši šim mērķim radītus, matemātiskās modelēšanas instrumentus.

"Matemātiskā modelēšana ir viena no nozarēm, kur Latvijas zinātnieku eksportspēja un atpazīstamība starptautiskā mērogā nav apšaubāma. Projekta ietvaros šīs nozares kapacitāte tiks tālāk attīstīta multidiscpinārā sadarbībā ar hidroģeologiem, hidrologiem, vides zinātniekiem, tādējādi veicinot zinātnisko izcilību. Esam iecerējuši saglabāt pēctecību pētījumiem, kas iesākti Valsts pētījumu programmā KALME, un projicēt modelējamos procesus klimata mainības apstākļiem" skaidro Uldis Bethers, projekta zinātniskais vadītājs (Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte).

Latvijā un pasaulē ir ļoti maz pētīta iespējamo klimata izmaiņu ietekme uz pazemes ūdeņiem. Mainoties klimatiskajiem apstākļiem – nokrišņu daudzumam un gaisa temperatūrai – var notikt gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās vai pazemināšanās, tādejādi radot pārmitrus apstākļus vai ūdens deficītu mežu un lauksaimniecības zemēs. Projekta ietvaros tiks pētīta klimata izmaiņu ietekme uz gruntsūdeņiem tādejādi novērtējot un prognozējot iespējamos klimata izmaiņu nestos draudus (vai iespējas) lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Līguma Nr. 2009/0212/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/060, LU reģistrācijas Nr. ESS 2009/81

Novembris, 2009

foto
12. novembrī LU rektors Mārcis Auziņš sveic Morberga stipendijas ieguvēju, mūsu laboratorijas darbinieku, Sergeju Spitānu

Oktobris, 2009

Laikā no 15.–18. oktobrim laboratorija izstādē "Vide un Enerģija - 2009" demonstrēja savas jaunākās izstrādenes:

  • Kvantitatīvi nākotnes klimata scenāriji Latvijas teritorijai. Scenāriji ar ģeotelpisko piesaisti izveidoti valsts pētījumu programmas "Klimata mainības ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" ietvaros. Tie ietver zinātniski pamatotus nākotnes klimata elementus – daudzgadīgas datu rindas ar diennakts izšķirtspēju. Meteoroloģiskie dati ir gaisa temperatūra, vēja ātrums, nokrišņu daudzums, gaisa mitrums, sniega segas biezums. Hidroloģiskie dati ir upju notece (telpiskā izšķirtspēja – ūdenssaimnieciskais iecirknis), ūdenslīmenis. Jūras stāvokļa parametri ir viļņošanās režīms, Rīgas jūras līča temperatūra.
  • Lietotājiem draudzīgu programmu ēku energoefektivitātes aprēķinam atbilstoši jaunajai aprēķinu metodei, kas noteikta 2009.g. 13. janvāra MK noteikumos Nr. 39 un ļauj ērti veikt visas nepieciešamās darbības, ēku energosertifikāta, tā pielikumu un 2009.g. MK noteikumiem Nr. 138 atbilstoša pārskata, kas nepieciešams piesakoties ES līdzfinansējuma saņemšanai ēku siltināšanai, sagatavošanai.
  • Ēku energoefektivitātes kompleksu analīzi, izmantojot - mūsdienīgas mērījumu (termogrāfija, faktiskās siltuma caurlaidības noteikšana, blīvējuma un mitruma stāvokļa noteikšana u.c.), - inženierfizikālu aprēķinu (piem., saliktu būvkonstrukciju siltuma, mitruma un gaisa caurlaidībai) un - matemātiskās modelēšanas (piem., termoklimatiskajiem apstākļiem telpās, apkurei, ventilācijai) metodes.
  • Sertificētu energoauditoru pakalpojumus ēku energosertifikācijai.

Foto Foto Foto

Septembris, 2009

Š.g. 19. septembrī sadarbībā ar "Procesu analīzes un izpētes centru" tika organizēts otrais vienas dienas apmācības seminārs ēku energoefektivitātes aprēķinam, izmantojot programmu EFA.

Augusts, 2009

Nākamais tradicionālais 6. starptautiskais zinātniskais kolokvijs "Modelling for Material Processing", ko LU VTPMML rīko sadarbībā ar Leibnica Hannoveres Universitātes Elektrotehnoloģiju institūtu, notiks Rīgā 2010. g. 16.-17. septembrī.

Jūlijs, 2009

Laboratorijas pētnieks Staņislavs Gendelis un zinātniskā asistente Daiga Cepīte ieguvuši ēku energoauditoru sertifikātus (saskaņā ar MK 2009. g. 13. noteikumiem Nr. 40).

Marts, 2009

Laboratorijā sekmīgi rit jubilejas gada projektu darbi.

Laboratorija veiksmīgi ar jauniem projektiem, pieaugušu ārzemju partneru un Latvijas uzņēmēju lietišķo pētījumu finansējumu uzsākusi darbu jaunajā, jubilejas gadā. 1994. gada decembrī ar LU Senāta lēmumu izveidotā laboratorija šogad var atskatīties gan uz vairākkārtīgu personāla pieaugumu (no 5 uz 15) un tā kvalifikācijas izaugsmi (sākotnēji 2 zinātņu doktori, pašreiz – 6), gan uz sekmīgu tradicionālo (piem., magnetohidrodinamika) un no jauna iedibināto pētījumu virzienu (fizikālā hidroloģija, ēku siltumfizika u.c.) attīstību. Jubileju plānots atzīmēt 2010. gadā, organizējot nu jau 6. tradicionālo starptautisko zinātnisko kolokviju "Modelēšana elektromagnētiskajās tehnoloģijās".

. .
Tija Sīle ar savu bakalaura darba vadītāju Jāni Virbuli apspriež virsmas difūzijas procesu modelēšanas rezultātus Juris Seņņikovs izveidojis GEM programmu kompleksu multifizikālu procesu modelēšanai
. .
Maksims Kirpo attīsta atvērtā koda OpenFoam programmatūru turbulentu plūsmu modelēšanai elektrotermiskās iekārtās Uldis Bethers ar Jāni Virbuli apspriež jauna projekta iespējamos modeļu formulējumus

Janvāris, 2009

Laboratorijas pētnieks Maksims Kirpo Fizikas promocijas padomes sēdē 2009. gada 6. janvārī sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu "Turbulences raksturlielumu un daļiņu pārneses modelēšana recirkulatīvās plūsmās" un ieguva fizikas doktora grādu apakšnozarē "Šķidrumu un gāzu mehānika".

Darba vadītājs - A. Jakovičs, recenzenti - I. Bucenieks (Fizikas Institūts, Latvija), Y. Fautrelle (Grenobles Nacionālais politehiskais insitūts, Francija) un A. Muižnieks (Latvijas Universitāte).

Tādējādi VTPMM laboratorijā strādājošo zinātņu doktoru skaits pieaudzis līdz sešiem.