6. progresa sanāksme Pērnavā (16.-17.04.2012)
16.-17.aprīlī Pērnavā notika projekta Latvijas un Igaunijas partneru progresa sanāksme, kur darba grupās tika diskutēta projekta otrā posma rezultāti.
Tika prezentēti projekta ietvaros ievākto datu paraugi un partneru starpā panākta vienošanās par turpmāko datu analīzes kārtību, kā arī projekta darba pakešu rezultātu nodošanu partneriem, kuri darbojas 4.darba paketē un atbild par projekta rezultātu izmantošanu vienota elektroniska plānošanas rīka izveidei.
2.darba pakete datu paraugs: Baltijas reģionā rietumu vēji ar intensīvu ciklonisku aktivitāti nosaka vēja laika un telpas mērogus (Attēlā Cikloni, kas nes sev līdzi rudens vētras. Avots: EMHI, www.emhi.ee).
3. darba paketes datu paraugs: karte, kurā atzīmēti raidītāja signāli, kas ļauj kartēt viena pogainā roņa pārvietošanos projekta periodā.
5. progresa sanāksme Rīgā (25-26.01.2012)
GORWIND piektā progresa sanāksme notika Rīgā, Maritim Park Hotel viesnīcā, 2012.g. 25. un 26. janvārī.
Konsultatīvās padomes tikšanās (22.11.2011)
GORWIND konlutatīvās padomes tikšanās notika Rīgā, Kalnciema kvartālā, 2001. gada 22. novembrī.
4. progresa sanāksme Jūrmalā (5.-6.10.2011)
5.-6. oktobrī Jūrmalā notika projekta partneru no Latvijas un Igaunijas darba apspriede, kur darba pakešu pārstāvji sniedza progresa ziņojumus. Darba grupās tika apspriesti projekta pirmā un otrā posma rezultāti, veikta plānošana iegūto rezultātu apstrādei, kā arī savstarpēji saskaņoti turpmāk veicamie darbi starp projekta darba grupām.
2011.gada 22. novembrī Rīgā, Kalnciema kvartālā (Kalnciema ielā 35) plānota projekta konsultatīvās padomes sēde, kuras gaitā nozares speciālisti un politikas veidotāji vērtēs projektā sasniegto un sniegs ieteikumus tālākai projekta īstenošanas gaitai.
Darba grupu prezentācijas::
3. progresa sanāksme Sāremā (7.-8.06.2011)
Publikācija forumā BalticSeaNow (09.05.2011)
Politikas forums (28.04.2011)
Sekmīgi noslēdzies politikas forums „Vēja enerģija Latvijā: plānošana, politika, iespējas”, kas pulcēja kopā visus atjaunojamās enerģijas politikas plānošanā un īstenošanā iesaistītos: forumā piedalījās Latvijas Republikas Saeimas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jūras administrācijas un Ietekmes uz vidi novērtējuma valstsbiroja pārstāvji, kā arī uzņēmumu, pašvaldību, zinātnisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti.
Foruma programma
Tika apspriests valsts, zinātnisko un nevalstisko organizāciju darbs Baltijas jūras teritorijas izpētē un plānošanā, lai sagatavotu pētniecisko un informatīvo bāzi vēja parku attīstībai jūrā, kā arī likumdošanas attīstību šajā jomā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos, Vēja enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Paulis Barons atzīmēja: „Plašākā metodoloģiskā pieeja GORWIND projektā problēmas risināšanai vērtējama pozitīvi”.
Deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis Einārs Cilinskis: „Atjaunojamās enerģijas likums vēl būtiski pilnveidojams, lai tajā sabalansēti iekļautu dažādos ar enerģijas ražošanu un patērēšanu saistītus aspektus. Svarīgi, lai atjaunojamās elektroenerģijas daļas palielināšana sekmētu arī jaunu darba vietu radīšanu Latvijā attiecīgo iekārtu un tehnoloģiju ražošanai.”
Foruma gaitā tika konstatēts, ka jūras telpiskās plānošanas jomā uzsākti vairāki pētījumi un pilotprojekti, taču vienota valstiski apstiprināta plāna nav – dažādu institūciju viedokļi atšķiras, un situācija ir nepastāvīga. Tādējādi nav skaidras perspektīvas uzņēmēju darbībai, lai 2020.g. sasniegtu plānoto 40% atjaunojamo resursu daļu enerģijas ražošanā.
Foruma klausītāji atzīmēja, ka svarīgi, lai Saeimā iesniegtais Atjaunojamās enerģijas likumprojekts atbalstītu arī pašpatēriņu elektrībai (netto norēķins līdz 50 kW jaudas ģeneratoram) gan privātpersonām – mājsaimniecībām, gan juridiskām personām.
Forumu organizēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projekta „Rīgas jūras līcis – vēja enerģijas resurss (GORWIND)” ietvaros.
2. progresa sanāksme Jelgavkrastos (8.-9.03.2011)
8.-9. martā Jelgavkrastos notika projekta partneru no Latvijas un Igaunijas progresa ziņojums, kur darba grupās tika diskutēta pirmā posma (1. XI 2010 – 30. IV 2011) izpildes gaita.
Izvērtējot ierosmes no pārraudzības padomes sēdes, kas februārī notika Pērnavā, tika precizēti turpmāki darba uzdevumi.
Nozīmīgs organizatorisks darbs jāveic politikas plānošanas foruma sagatavošanā, kas aprīļa pēdējā nedēļās notiks Pērnavā un Saulkrastos.
Fotogrāfija no 1.progresa sanāksmes Pērnavā (30.11.2010)
Projekta mērķi
Sniegt lēmumu pieņēmējiem un vēja parku attīstītājiem Rīgas jūras līcī uzticamu informāciju par jūras vēju, kas iegūta no augstas izšķirtspējas attālinātu mērījumu datiem, krasta vēja mērījumiem, kā arī reģionālajiem klimata modeļiem. Papildus tiks sagatavota informācija par roņu izplatības vietām, kā arī putnu ziemošanas, migrēšanas un vairošanās apvidiem. Vēja parkiem piemērotu atrašanās vietu atlasē tiks iesaistīti vietējie iedzīvotāji un pašvaldības, kartējot attieksmi un ņemot vērā pašvaldību prasības potenciālajiem atjaunojamās enerģijas apvidiem.
Situācijas apraksts
Enerģētikas tirgum atveroties ES, ar enerģētiku saistītā uzņēmējdarbība iegūst starptautisku raksturu. ES atbalsta atjaunojamās enerģijas avotu attīstību. Rīgas jūras līča reģionā vislielākais potenciāls ir vēja enerģijai – attīstot šeit vēja parkus, labuma guvējas būtu kā Latvija, tā Igaunija. Plānojot vēja parkus, jāņem vērā, ka Rīgas jūras līci apdzīvo jūras zīdītāji un putni, jo vēja parku darbība ietekmēs vidi jūras līcī. Nepieciešama arī precīza informācija par ledus apstākļiem, jo ledus veidošanās un pārvietošanās var apdraudēt vēja parku būvniecību un ekspluatāciju jūrā. Savukārt iedzīvotāji raizējas, ka ar vēja parku būvniecību varētu pasliktināties dzīves kvalitāte.
Kopumā, lēmumi par Rīgas jūras līča vēja enerģijas izmantošanu būtu jāpieņem, balstoties izpētē un jāsaskaņo abās līča pusēs.
Projekta partneri
Projekta partneri ir pētniecības institūcijas Igaunijā un Latvijā. Partnerība nodrošina saskaņotas aktivitātes visā Rīgas jūras līča teritorijā, apvienojot un savstarpēji papildinot iesaistīto institūciju un ekspertu kompetences jomas.
Projekta vadība – Tallinas tehnoloģijas universitāte, Jūras sistēmu institūts.
Partneri:
- Tartu universitāte
- Igaunijas Dabaszinātņu universitāte
- Latvijas Universitāte
- Latvijas Hidroekoloģijas institūts
- Latvijas Dabas fonds
- Igaunijas Dabas fonds
Aktivitātes
Visas projekta aktivitātes tiks īstenotas Rīgas jūras līča teritorijā. Zemes novērošanas – attālinātā monitoringa vēja un ledus fotogrāfisko datu apstrāde un piekrastes meteoroloģisko staciju datu analīze, tiks izmantota, lai iegūtu dinamiskas jūras un krasta vēja un ledus kartes periodam no 2001. līdz 2012. gadam.
Jūras vēja lauku informācija tiks papildināta izmantojot vēja modeļus, kas balstīti klimata prognožu modeļu kopumā periodam līdz 2100. gadam.
2011. / 2012. gadā paredzēta migrējošo un ziemojošo putnu, kā arī vairojošos roņu areālā skaitīšana. Notiks arī ievākto un vēsturisko datu (laika periods – no 2001. gada) saskaņošana, lai radītu dažādu putnu un roņu populācijas dinamiskās kartes.
Tiks sagatavots pārskats par iedzīvotāju reakciju uz vēja parku attīstību jūrā un piekrastē – šim nolūkam tiks sagatavotas, izplatītas un analizētas aptaujas anketas. Tāpat tiks analizēti Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldību stratēģiskie un tematiskie plāni, kas ietver atjaunojamās enerģijas patēriņu. Tādējādi, izmantojot telpiskās plānošanas metodes, tiks sagatavots instruments lēmumu pieņemšanai.
Projekta ietvaros tiks organizēti arī forumi, kuros piedalīsies ieinteresētās puses un sabiedrības pārstāvji.
Projekta rezultāti
Projekta rezultātā tiks sagatavota zinātniskos pētījumos balstīta, politikas veidotājiem noderīga informācija par vēja enerģijas laukiem, dzīvnieku un putnu populāciju, kurus ietekmētu vēja parku attīstība, sabiedrības reakcijām un ekonomiskajām priekšrocībām visā Rīgas jūras līča apvidū kopumā.
Tiks radīts instruments lēmumu pieņemšanai, kas balstīts telpiskās plānošanas metodoloģijā un veidots ģeotelpiskās informācijas sistēmas vidē, - tas atvieglos kopīgu vēja enerģijas izmantojuma plānošanu Rīgas jūras līča teritorijā.
Tiks izstrādātas vēja enerģijas, ledus stāvokļa, migrējošo un ziemojošo putnu populācijas un roņu apdzīvoto teritoriju dinamiskās kartes periodā no 2001. gada, ievērojot arī nākotnes klimata prognozi.
Instrumentā lēmumu pieņemšanai tiks iestrādāti projekta gaitā sagatavotie, telpiskajai plānošanai paredzētie indikatori par iedzīvotāju attieksmi pret vēja parku attīstīšanu un vietējo atjaunojamās enerģijas patēriņa plānu realizāciju.
Projekta rezultāti dos ieguldījumu politikas, vides un sociāli ekonomisko risinājumu rašanā, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu pārrobežu līmenī.
